Senie mēri
Latvija laiku lokos ir bijusi dažādu karaļvalstu, impēriju un savienību sastāvos, arī mērvienību sistēmas un mēri ir bijuši dažādi. Kokneses pamatskolas – attīstības centra metodiskais dienests ir apkopojis un sagatavojis metodisko materiālu – atgādnes “Senie mēri”.
Attīstoties sabiedrībai, radās nepieciešamība maksāt, svērt, sadalīt, mērīt, jo saimnieciskās dzīves organizācija pārgāja uz tirgus ekonomiku. Taču vēl tālākā senatnē cilvēki ievēroja, ka katram traukam atbilst noteikts lielums, daudzums, ko tajā var ielikt, ieliet vai iebērt, un saskatīja likumsakarības, kas ir pamats mērvienībām.
Dažas mērvienības, kas vēsturiski tika izmantotas bija ļoti interesantas – suņa rējiena vai vērša māviena attālumā. Vairākas mērvienības varēja atšķirties individuāli – pēc cilvēka vecuma, auguma, u.c. parametriem, piemēram, pēda, solis, olekts, u.c. Izveidoto metodisko materiālu “Senie mēri” par senajām mērvienībām – var saukt arī par “Tautas mēriem”. Par tautas mēriem sauc senos mērus/mērvienības, kas ikdienā vairs netiek lietotas. Pilnībā tos Latvijā atcēla 1924.gada 1.janvāri kad pārgāja uz Starptautisko mērvienību sistēmu.
Metodiskais materiāls “Senie mēri” ir paredzēts izmantošanai matemātikas, vēstures, latviešu valodas, ģeogrāfijas stundās, lai iepazīstinātu skolēnus ar biežāk lietotajiem seno mēru apzīmējumiem. Piedāvāto materiālu skolotāji var izmantot arī audzināšanas stundās, mācot dažādas tēmas un bagātinot to saturu. Tā ir iespēja skolēniem vienkāršotā veidā iepazīt senatnē izmantotās mērvienības, to daudzveidību, neparastumu, oriģinalitāti un uzzināt katra senā mēra skaidrojumu. Izmantojot metodisko materiālu kā atgādni, skolēniem tiek dota iespēja iemācīties strādāt patstāvīgāk un pašiem aktīvi piedalīties mācību procesā, tādējādi gūstot nepastarpinātu pieredzi par mēriem.
Atgādne “Senie mēri” sagatavota vienkāršā valodā, ar atbilstošiem zīmējumiem un svešvārdu / vecvārdu skaidrojumiem.
