Vēlais rudens – novembris – pats tumšākais laiks. Arī pārdomu laiks. Biežāk gribas aizdegt sveces – mūžīgos enerģijas avotus. Lai cik maza liesmiņa, bet izstaro siltu gaismu. Tās gaisma nes mieru sirdij, piesaista labas domas, aizvilina atmiņās un palīdz noticēt jaunu cerību piepildījumam.
Novembris – dvēseļu laiks, kad dedzam svecītes tuvinieku atdusas vietās un sveču gaismas logos ir 11. un 18. novembra vakaros. Tur atspīd mūsu brīvība, neatkarība, patstāvība un cerība nākotnei! Arī mūsu skolas – centra pagalmā 12. novembra vakarā tika iedegtas skolēnu un darbinieku sarkani baltās svecītes piemiņai varoņiem, kas cīnījās par Latvijas brīvību un saņemot Lāčplēša kara ordeni ar lepnumu teica – „Gods kalpot Latvijai” .
Iededzot sveces mēs novēlējam arī gaišumu savai dzīvei, skumjas un bezcerīgas domas raidot projām. Vajag ticēt, cerēt un vienkārši – mīlēt dzīvi un šo zemi Latviju!
Kokneses speciālās internātpamatskolas –
attīstības centra vēstures skolotāja
Dace Ūdre