Konference 2022
"Būt atšķirīgam… Būt vērtīgam…"
“Bez iekļaujošas izglītības nav iedomājams pilnveidots un kvalitatīvs mācību saturs. Skolēnu dažādo mācīšanās vajadzību atzīšana un to nodrošināšana, izmantojot daudzveidīgas metodes un pieejas,kā arī atvērta komunikācija, ir nākotnes izglītības pamatā.”
(No Izglītības un zinātnes ministres A.Muižnieces video uzrunas konferences dalībniekiem)
Eiropas speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūra iekļaujošo izglītību definē kā procesu, kura mērķis ir nodrošināt, ka visiem izglītojamiem jebkurā vecumā ir pieejamas jēgpilnas augstas kvalitātes izglītības iespējas kopā ar saviem draugiem un vienaudžiem vietējā kopienā. Tas nozīmē, ka ikvienam bērnam ir tiesības būt iekļautam izglītības sistēmā neatkarīgi no dzimuma, etniskās piederības, spējām, sociālekonomiskā vai veselības stāvokļa. Tādēļ, lai diskutētu par aktualitātēm iekļaujošajā un speciālajā izglītībā, Kokneses pamatskolā – attīstības centrā 2022.gada 2.jūnijā notika konference “Būt atšķirīgam… Būt vērtīgam…”, kurā piedalījās speciālisti no Valsts izglītības satura centra, Valsts bērnu tiesību inspekcijas, Tiesībsarga biroja, projekta Skola2030 un dalībnieki no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem. Dažādu jomu profesionāļu redzējums kļuva par lietderīgu platformu iekļaujošas izglītības analizēšanai, apspriešanai un viedokļu apmaiņai.
Konferenci atklāja Kokneses pamatskolas – attīstības centra direktore A.Ščerbinska, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks D.Vingris un izglītības pārvaldes vadītāja S.Kļaviņa. VISC Speciālās izglītības nodaļas vadītāja A.Falka aktualizēja jautājumus par Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, analizēja atbalsta komandas darba būtību, kas vērsta uz pozitīvu sadarbību, un akcentēja kvalitatīvas iekļaujošas izglītības nodrošināšanas nepieciešamību. Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” vecākā eksperte A.Zaula aicināja konferences dalībniekus iesaistīties diskusijā par to, vai iekļaujošai izglītībai ir jābūt speciālai. Lektore raksturoja trīs iekļaujošās izglītības pieejas: iekļaujošā izglītība kā speciālā izglītība, iekļaujošā izglītība kā integrācija un iekļaujošās izglītības pieeja, kur izglītības subjekts ir jebkurš skolēns, bet iekļaujošās izglītības objekts – jebkura izglītības iestāde. Pedagogam, kurš realizē iekļaujošo izglītību, ir “jātic, jāzina un jādara”, jo šī pieeja balstās uz iekļaujošas vides filozofiju un ir nenovērtējama katra bērna izaugsmē. LR Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja L.Grāvere skaidroja normatīvo regulējumu iekļaujošās izglītības jomā, dalījās ar savu redzējumu par iespējām integrēt bērnus ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošās mācību iestādēs, sniedza ieteikumus pedagogiem, kā veidot iekļaujošu vidi bērniem mācību iestādēs un uzsvēra, ka valsts nodrošina agrīnu attīstības izvērtējumu visiem bērniem no pusotra gada vecumam, lai sekmētu attīstības traucējumu un iespējamu speciālo vajadzību savlaicīgu atpazīšanu gan agrīnā pirmsskolas vecumposmā, gan uzsākot obligāto izglītību. Savukārt, Izglītības likuma 17.panta 1. daļa nosaka, ka katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. VBTAI Konsultatīvās nodaļas vadītāja I.Gulbe, uzrunājot konferences dalībniekus, akcentēja, ka konsultatīvā atbalsta pamatā ir atziņa, ka bērna saskarsmes grūtības un uzvedības traucējumi rodas, attīstās un tiek uzturēti mijiedarbībā ar sociālo vidi ģimenē, izglītības iestādē un plašākā sabiedrībā, tādēļ to pārvarēšanai nepieciešama cieša ģimenes, institūciju un speciālistu sadarbība jaunu uzvedības un saskarsmes paņēmienu veidošanā un nostiprināšanā, lai veicinātu bērna sociālo iekļaušanos.
Konferences noslēgumā Rīgas Stradiņa universitātes profesionālās maģistra studiju programmas “Supervīzija” vadītāja B.Pumpiņa dalībniekus iepazīstināja ar dažādām pašpalīdzības stratēģijām skolotāja darbā, jo spriedzi izraisošie faktori rada pedagogos nedrošību attieksmē pret savu darba novērtējumu. Skolotāja profesijā no stresa izvairīties nav iespējams, tādēļ ir svarīgi ne tikai stresa cēloņu un izpausmju meklējumi, bet arī pasākumi negatīvo seku samazināšanai un profilaksei. Svarīgs ir personīgās un profesionālās dzīves balanss un savu vajadzību apzināšanās. Ļoti nozīmīgas ir rūpes par savu psiholoģisko labizjūtu, nodarbošanās ar hobijiem, kas rada prieku un atslābina, proti, īstenot rekreācijas pasākumus jeb aktivitātes, kuras notiek ārpus darba – izziņai, izklaidei, relaksācijai, redzesloka paplašināšanai.
Skolotājiem ir uzticēts pats dārgākais, kas vien var būt – bērns! No pedagogiem ir atkarīga skolēnu izaugsme un izglītība, cik zinošs, varošs un pārliecināts būs jaunietis pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Tādēļ skolotājam ir jāmainās līdzi mūsdienu izglītības tendencēm, jāpaskatās uz savu darbu no dažādiem skatu punktiem, tas jāizvērtē un jāpārkārto, jo nepietiek tikai ar zināšanu tālāku nodošanu, bet ir jāpalīdz katram bērnam, ņemot vērā viņa individuālās spējas un veselības stāvokli, attīstīt savu personību.
Ineta Gerasimova un Inese Svence,
Kokneses pamatskola – attīstības centrs
