Konference 2017
"Efektīva un radoša matemātika
iekļaujošas izglītības procesā"
"Iekļaujošās izglītības paradigma: modelis un realitāte"
Rasma Vīgante, Dr.paed., LU docente
Paradigma (gr. παράδειγμα – modelis, tēls, paraugs) – noteikts uztveres un domāšanas modelis, pasaules redzējums, galvenie teorētiskie pieņēmumi. Izglītības jomā par dominējošo paradigmu var uzskatīt abpusēji iekļaujošo procesu, jo mūsdienās par arvien būtiskāku izziņas formu kļūst savstarpēja sadarbošanās. Vai katrs skolotājs un skolēns ir gatavs sadarboties ar jebkuru?
Iekļaujošā izglītība, atkarībā no tās īstenošanas katrā izglītības iestādē, var sekmēt vai kavēt līdz 2023. gadam Latvijas skolās plānoto jaunā, kompetenču pieejā balstītā izglītības satura apgūšanu. Kompetence ir spēja adekvāti izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi mainīgās reālās dzīves situācijās. Cik gatavi esam palīdzēt apgūt septiņas galvenās kompetences blakus esošajiem?
Pārdomāta iekļaujošā izglītība ietver sevī plašas iespējas visiem justies labi, droši un līdztiesīgi, beidzot pamanīt tos skolēnus, kas “de facto” ir vispārējās izglītības iestādēs, un nodrošināt viņiem visu nepieciešamo atbalstu. Vai vienmēr un visur tā ir?
"Mācību stratēģijas problēmrisināšanai matemātikas stundās"
Elfrīda Krastiņa, Dr.paed. DU profesore
Matemātika nav tikai obligāti iegaumējamas formulas. Varbūt tas nav garīgās veselības indikators, bet matemātika var sniegt arī baudu. It sevišķi, ja pasniegts ir skaisti, saprotami un ar interaktīviem elementiem. Matemātika, lai arī tiešā veidā ikdienā tālāk par aritmētiku netiek pielietota, tāpat kā liela daļa citu zinātņu (priekšmetu skolā), tā sniedz papildus informāciju par pasaules izpratni.
Mācību stratēģijas problēmrisināšanai matemātikas stundās:
- skolēnu pamatprasmju uzlabošanai un pilnveidošanai;
- praktisko darbu kļūdu analīzei;
- skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai.
Matemātikas izmantošana atbilstoši katra skolēna spējām, ieinteresētībai un dzīves vajadzību apmierināšanai, akcentējot iekļaujošās izglītības specifiku. Metodisko materiālu paraugi.
"Bērnu uztveres, domāšanas, attīstības īpatnības"
Dr. Artis Žeigurs, ārsts – pediatrs
Es nemitīgi pārliecinos par to, ka zināšanas nes labumu, bet nezināšana noved pie negadījumiem un liekiem izdevumiem. Es dalos pieredzē, jo uzskatu, ka izplatoties zināšanām, ieguvēji būsim visi.
Audzinot bērnu, šķietami vieglāk ir visu atstāt pašplūsmā. Tomēr ja būsim tālredzīgi un pacentīsimies, šīs pūles bagātīgi atmaksāsies. Kurš cits, ja ne mēs? Kad vēl, ja ne tūlīt? Viss, ko nepaveiksim mēs, sarežģīs dzīvi mūsu skolniekiem, bērniem un mazbērniem. Lieciet lietā visu, ko atrodat sev noderīgu, un bez raizēm atmetiet to, kas jums šķiet lieks. Jo šī ir tikai viena no daudzajām patiesībām par to, kā veiksmīgi audzināt un skolot bērnus.
Visos laikos skolotāji ir uzsvēruši, ka bērnos ir jāveicina tieksme pēc zināšanām. Piemēram, senie mācītie vīri lika vecākiem cept kūkas burtu veidā, un bērnam, pirms viņš drīkstēja kādu apēst, šis burts bija jānosauc. Mācīšanās iespēju sagādāšana dod ne tikai pārsteidzošus rezultātus, bet arī laimīgus, labi attīstītus un labi adaptētus bērnus. Nekas iepriekš neliecināja, ka šie bērni būtu bijuši īpaši apdāvināti. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņu vecāki bija nolēmuši dot viņiem iespēju apgūt daudz noderīgas informācijas jau agrā bērnībā.
"Interaktīvo metožu pielietojums matemātikas apguvē speciālās izglītības programmās''
Aija Ozoliņa, Antūžu speciālā pamatskola
Interaktīvo metožu pielietojuma iespējas un piemēri dažādu praktisku uzdevumu izpildē, aktualizējot aspektu: kā interesantākā, vienkāršākā un skolēniem saprotamākā veidā pasniegt mācību saturu, radot un pielietojot mācību materiālus gan papīra formātā, gan izmantojot datoru un interaktīvo tāfeli.
"Iekļaujošās izglītības izaicinājumi un perspektīvas"
Pāvels Jurs, Dr.paed. LIEPU
Iekļaujošā izglītība kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās, un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa, atrodas nemitīgā transformācijā, atbilstoši laikmeta iezīmēm un sociālai realitātei. Izmantojot vispārteorētiskās, empīriskās pētījuma metodes un balstoties uz lektora profesionāli pedagoģisko pieredzi, P.Jurs konferencē raksturo iekļaujošās izglītības tiesisko un praktisko īstenošanas ietvaru Latvijā, apzinoties iekļaujošās izglītības priekšnosacījumus un pastāvošo realitāti skolā.
