Konference 2016

"Lasītprasme – mācīšanās atslēga"

Lasītprasmes apguve ir viens no skolēnu izglītošanas un attīstīšanas svarīgākajiem priekšnoteikumiem, tā ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa, un 2015./2016.mācību gadā arī Valsts izglītības satura centrs kā prioritāti izglītības procesa pilnveidei ir īpaši aktualizējis lasītprasmes kompetenču attīstību.

Kokneses internātpamatskola – attīstības centrs 2016. gada 11.maijā sadarbībā ar VISC Izglītības satura departamenta Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļu organizēja konferenci „Lasītprasme – mācīšanās atslēga”. Konferencē piedalījās 123 pedagogi no visiem Latvijas reģioniem.

Konferences dalībniekus pavasarīgi siltajā un saulainajā dienā Koknesē uzrunāja Kokneses novada domes izglītības darba speciāliste L.Āre, un ar mīļiem priekšnesumiem sveica Kokneses internātpamatskolas – attīstības centra pirmsskolas grupas audzēkņi.

Par lasītprasmes saistību ar mācību motivāciju un sasniegumiem izglītošanās procesā, atklājot konferenci, stāstīja Ineta Upeniece, VISC Izglītības satura departamenta Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja. I. Upeniece analizēja kā, kāpēc un kad skolnieks lasa. Mācību procesā ir jānodrošina virkne elementu, lai skolnieks kļūtu par motivētu lasītāju – piemērots laiks un vieta, interesants teksts, pozitīvs fons, atbalstoša vide, kā arī psihoemocionāla drošība. Nevēlēšanos lasīt izraisa dažādi iemesli, un ne vienmēr tie ir saistīti ar valodas apguves grūtībām. Lasītprasme, kā spēja uztvert, izprast, analizēt un novērtēt rakstītu tekstu, atrodas nemitīgā pilnveidošanas procesā. Skolotājs, kā izglītības sistēmas daļa, var būt šī procesa veicinātājs vai kavētājs. I. Upeniece akcentēja lasīšanas kompetences attīstīšanas nepieciešamību skolēniem un sniedza ieteikumus, kā attīstīt klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas prasmes. Praktisku atbalstu pedagoga ikdienas darbā var sniegt VISC sagatavotie metodiskie materiāli „Skolēna literāro interešu attīstīšana” un „Metodiskie ieteikumi pirmsskolas programmu īstenošanai”.

Dr.paed Anita Lanka konferencē analizēja agrīnās lasītprasmes apguves procesu, tā nozīmību bērna turpmākajā vēlmē un prasmē saprast, izmantot lasīto vārdu. Agrīnās lasītprasmes apguve norit atšķirīgi. Ir bērni, kas ātri apgūst lasīšanas pamatmehānismu, un tālākais jau ir tikai vingrināšanās lasītprasmes pilnveidē. Citiem turpretī agrīnā lasītprasmes apguve sagādā ne mazums raižu. Kā viens no grūtību cēloņiem ir nespēja saskatīt saikni, kas pastāv starp skaņu un burtu, tāpēc skolotājiem nevajadzētu steigties ar burtu mācīšanu, ja bērniem vēl nav izpratnes par valodas skaņu. Fonoloģiskā izpratne sekmē fonoloģisko prasmju veidošanos (prasme darboties ar valodas skaņām, diferencēt un apvienot tās vārdā, mainīt vārda intonāciju). Spēja saskatīt, kāda ir skaņas/fonēmas funkcija vārdā, kā, mainot skaņu, mainās vārda nozīme, ir veiksmīgas lasītprasmes apguves priekšnosacījums. Vārda fonoloģiskā izpratne būtu veicināma vienlaicīgi ar agrīnās lasītprasmes apguvi. A. Lanka uzsvēra, ka primārā ir skaņa, bet burts ir tikai grafisks skaņas apzīmējums – zīme.

Daudzveidīgas didaktiskās spēles, mērķtiecīgi vingrinājumi valodas skaņu izpratnei veicina vēlmi “ blēņoties” ar skaņām, sacerēt skaitāmpantus, nodalīt vārdus no nevārdiem. Tādējādi bērns spontāni apgūst latviešu valodas fonētisko sistēmu, izprot valodas skanisko līdzekļu ( skaņas, uzsvara, intonācijas) funkcijas.

Dr.paed A. Lanka norādīja, ka skolotājam ļoti rūpīgi ir jāiepazīstas ar pirmsskolas izglītības mācību satura programmas paraugā norādītajām apgūstamajām prasmēm, un jāizprot to būtība. Mehāniski iemācot burtus un lasīšanas procesu, tiek kavēta kvalitatīvas lasītprasmes procesa attīstīšana. Sākumposmā ir svarīgi bērnu sagatavot rakstīt un lasītprasmes apguvei, rosināt interesi un pozitīvas emocijas.

VISC Izglītības satura departamenta Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente Agrita Miesniece iepazīstināja klātesošos ar lasītprasmes veicināšanas pēctecības nepieciešamību. Skolotāja uzdevums ir apzināt atbilstošos resursus, veiksmīgi tos izmantot un pilnveidot. Lasītprasmes attīstības procesā būtiski ievērot bērna (skolēna) kā lasītāja vajadzības, atbilstoša obligātā mācību satura nodrošinājumu un iespēju novērtēt lasītprasmi ikvienā izglītības pakāpē. Skolotāja profesionālā kompetence var būt gan lasītprasmi veicinošs, gan bremzējošs faktors. A. Miesniece norādīja, ka vēlme lasīt rodas tad, ja lasītājs tekstu spēj izprast, analizēt, novērtēt, veidot savu attieksmi pret uzzināto un, ja tas ir bērna vecumam un interesēm piemērots. Jau agrā bērnībā jānodrošina piekļuve grāmatām un vēlāk, skolas gados, – visdažādākajai lasāmvielai. Mācīšanās, lai lasītu, un lasīšana, lai mācītos, lielā mērā notiek ārpus formālā mācību konteksta, tāpēc skolēniem jāpilnveido vispārējā lasīšanas kultūra. Lasītprasmes apguve sākas mājās, tādēļ jāsniedz konsultācijas un apmācība vecākiem, uzsverot priekšā lasīšanas nozīmi. Veiksmīgas lasītprasmes apguves nosacījums ir sadarbība starp skolēnu, skolotāju, vecākiem un bibliotekāru. Darbojoties kopā, nodrošinot paraugu, labvēlīgu attieksmi, tiek attīstīts talants un dotumi, veicināta aizrautība.

Radošuma pils Vidzemes reģiona nodaļas vadītāja, izaugsmes trenere Mag.paed. Ilga Kušnere analizēja, ko mūsdienās nozīmē vārdu savienojums “lasīt gudri” – lasīt raiti, izvēlēties atbilstošu lasīšanas ritmu, ātri kustināt acis, piešķirt balsij atbilstošu intonāciju, saprast lasīto, koncentrēties lasīšanas laikā un lasīt bez kļūdām. Lasītprasme ir vajadzīga ne tikai latviešu valodā un literatūrā, bet arī citos mācību priekšmetos. I. Kušnere norādīja, kādas lasīšanas kļūdas skolēni ikdienā pieļauj, un rosināja skolotājus metodiski pareizi atbalstīt audzēkņus, lai mācītu viņiem koncentrēties un vingrināt acis, pareizi un precīzi, ātri un apzināti lasīt.

I. Kušnere popularizēja Latvijas skolotāju grupas izstrādāto un kompaktdiskā izdoto metodisko materiālu “Lasīsim gudri” skolēnu lasītprasmes veicināšanai. Mācību disks izveidots ar biedrības “Graph – Phene”, kuru vada pedagoģijas doktore Anita Skalberga, atbalstu. Šobrīd skolēni lielu daļu sava laika pavada virtuālajā vidē un tajā arī meklē informāciju. Piedāvātais materiāls ir veidots atbilstoši mūsdienu skolēnu attīstības tendencēm un piemērots viņu interešu lokam – tā ir virtuāla spēle, kurā vingrinājumi lasītprasmes veicināšanai ir līmeņos ar dažādām grūtību pakāpēm. Uzdevumu mērķis ir mācīt koncentrēties un vingrināt acis, pareizi un precīzi lasīt, ātri lasīt, pārbaudīt lasītprasmi, paplašināt redzesloku, lasīt ar izpratni. Ar šo materiālu ieteicams darboties bērnam kopā ar pieaugušo, lai ģimene un skolotājs kļūst par lasītprasmes veidotāju.

Par valodas prasmju attīstīšanas procesa organizēšanu un lasītprasmes veicināšanas iespējām skolēniem ar speciālām vajadzībām stāstīja Rīgas 1.speciālās internātpamatskolas direktores vietniece izglītības jomā, Mag.paed. Vineta Cibiņa, īpaši uzsverot lasītprasmes individuālo attīstību, tās saistību ar bērna speciālajām vajadzībām, pedagoga mērķtiecīgu un pēctecīgu darbu tās veicināšanā, izvēloties atbilstošas mācību metodes.

Konferences turpinājumā katram tās dalībniekam bija iespēja piedalīties vienā no četrām radošajām darbnīcām. Interaktīvo mācību materiālu izmantošanas iespējas lasīšanas prasmju attīstīšanai popularizēja Lielvārdes pamatskolas skolotāja, Mag.paed. Santa Mežvēvere. Darbnīcā „Metodiskie paņēmieni lasīšanas prasmju attīstīšanai. Interaktīvi mācību materiāli lasītprasmes veicināšanai” pedagogiem tika piedāvāta iespēja, interaktīvi darbojoties, izmēģināt dažādas metodes – klausīšanās uzdevumus, informācijas grupēšanas uzdevumus, darbu ar tekstu un grupu darbu. Kā piemērus S. Mežvēvere izmantoja savas veidotās IT darba lapas par Andreja Pumpura eposu „Lāčplēsis” un Ojāra Vācieša dzeju bērniem.

Darbnīcā „Lasītprasmes mērķtiecīga integrēšana dažādos mācību priekšmetos” skolotāja Vineta Cibiņa dalījās pieredzē par radošu uzdevumu izmantošanu lasītprasmes attīstīšanai. Vadot stundas, skolēniem ar speciālām vajadzībām, veiksmīgi izmantojama interaktīvā tāfele, elektroniskie mācību materiāli un Widgit simbolu valoda.

Praktiskās darbnīcas „Lasītprasme skolēnu radošās domāšanas veicināšanai ” dalībniekiem, interaktīvā sadarbībā ar kolēģiem un I. Kušneres vadībā, bija iespēja apgūt inovatīvus metodiskus paņēmienus skolēnu iztēles un radošās domāšanas veicināšanai, izmantojot dažāda satura tekstus. Caurskatot literāru tekstu, apzināties savu dzīves pieredzi un sajust radošas domas lidojumu. Rast iedvesmu mācību procesā jēgpilni iekļaut lasītprasmes veicināšanas aktivitātes, lai mācītu skolēnus radoši domāt, līdzdarbojoties lasīšanas aktivitātēs.

A. Lanka darbnīcā „Metodisko pieeju daudzveidība un to izvērtējums agrīnās lasītprasmes veicināšanai” kopīgi ar dalībniekiem meklēja atbildes uz jautājumiem, kas raksturīgs ābeces mācību metodikai mūsdienās, kādas pieejas dominē, kā novērtēt metodes/pieejas lietderību agrīnās lasītprasmes apguvei, kā izvērtēt katras pieejas priekšrocības mācību individualizācijas kontekstā. Diskusijās A. Lanka akcentēja mācību individualizācijas nozīmību katrā lasītprasmes posmā un analizēja tās aspektus. Katrai mācību metodei un interpretācijai ir savas priekšrocības, bet neviena nav universāla un ideāla. Daudzveidīgu metodisko paņēmienu izmantošana fonoloģisko prasmju pilnveidei ir priekšnosacījums lasītprasmes apguvei.

Izvērtējot konferences rezultātus, var secināt, ka lasītprasmes attīstīšanas procesa veicināšana ir aktuāla mūsdienu sabiedrībā. Lasītprasme ir mācību motivācijas un izglītošanās sasniegumu pamats.

Liela nozīme lasīšanas ieradumu veidošanās procesā, mūsdienu tehnoloģiju attīstības laikmetā, ir informācijas lasīšanai virtuālajā vidē. Pilnveidojot skolēnu lasītprasmi, jāņem vērā viņu tuvākā interešu zona un informācijas apmaiņa izmantojot IT. Skolotājam ir jāmācās un jāapgūst interaktīvās tehnoloģijas, jāveido un jāizmanto interaktīvi mācību materiāli, tomēr nedrīkst aizmirst, ka vissvarīgākais ir rakstītie burti tradicionālajā grāmatā. Izmantojot daudzveidīgas integrētas pieejas un metodes, pedagogiem mācību procesā prasmīgi jārosina skolēnu interese par grāmatām un lasīšanu.

Lasītprasmes attīstīšanā viens no svarīgākajiem aspektiem ir sadarbība starp skolēnu, skolotāju un vecākiem, jo interese par lasīšanu ir jāveido pakāpeniski, secīgi un nepārtraukti jau no agras bērnības.

Paldies visiem lektoriem, radošo darbnīcu vadītājiem, dalībniekiem par piedalīšanos konferencē!