Nordplus izglītības projektos piedalās skolēni, skolotāji, studenti, pasniedzēji un pieaugušie no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šo programmu 1988./1989. gadā izveidoja Ziemeļu Ministru padome. Sākotnēji tajā piedalījās tikai Ziemeļvalstis, taču kopš 2008.gada programmā piedalās arī Baltijas valstis, lai uzlabotu un ieviestu jauninājumus Baltijas un Ziemeļvalstu izglītības sistēmā.
Lasīt visu ziņuErasmus+ mācību mobilitātes ir iespēja izglītībā iesaistītajiem mācīties un gūt pieredzi ārvalstīs. Tās ļauj skolotājiem doties uz kādu no Erasmus+ partnervalsti, lai mācītos, padziļinātu savu kompetenci un atpakaļ uz Latviju pārvestu jaunu akadēmisko, profesionālo un dzīves pieredzi.
Kokneses pamatskolas – attīstības centram ir svarīga pedagoģiskā personāla profesionālisma, kompetences, motivācijas un kapacitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības procesu skolēniem ar speciālām vajadzībām, sniegtu atbalstu reģiona izglītības iestāžu pedagogiem, izglītojamiem un vecākiem.
Lasīt visu ziņu2020.gada 5.septembrī Kokneses pamatskolas – attīstības centra skolēnu komanda piedalījās sporta spēlēs bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām “Mēs varam”, kuras jau trīspadsmito gadu norisinās Valmierā.
Lasīt visu ziņu (18)Katru dienu pa domai, pa teikumam, gaismas staram un atklāsmes brīnumam, katru dienu pa atziņai prātīgai ievīt gudrības audumā!
Bezrūpīgajiem vasaras brīvlaika atpūtas, piedzīvojumu un jautrības mirkļiem kā katru gadu seko rudens ziediem rotātais skaistais 1.septembra rīts. Sākas jauns darba cēliens skolotājiem un skolēniem, kuru pavada atkalredzēšanās prieks. Šī diena katru gadu ir gaidīts un satraucošs mirklis visiem, kam sākas skolas gaitas, īpaši pirmklasniekiem, kas skolas durvis ver pirmo reizi. 2020./2021. mācību gadā Kokneses pamatskolas – attīstības centra draudzīgajai saimei pievienojās deviņi pirmklasnieki.
Mūsdienu pasaulei ir raksturīgas nemitīgas pārmaiņas un attīstība, kas būtiski ietekmē arī izglītības sfēru un tajā sastrādājošos. Cilvēku darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien plašāka un neparedzamāka, jo to ietekmē globalizācija, informācijas tehnoloģiju attīstība un vērtību daudzveidība. Bērniem ir jāiemācās dzīvot vidē, kas nepārtraukti mainās un jau skolas solā ir jāiegūst tādu mācīšanās pieredzi, kas ļauj vispusīgi vērtēt situāciju, brīvi un adekvāti rīkoties. Mācīties spējīga sabiedrība nevar pastāvēt bez mācīties spējīga skolotāja, līdz ar to tālākizglītības nozīme ar katru gadu pieaug, jo, ja zināšanas netiek papildinātas, nav iespējams saglabāt konkurētspēju.
Vērtības nepastāv izolēti pašas par sevi. Tās arī nav harmoniskas, nepretrunīgas. Bieži tās nonāk pretrunā cita ar citu. Tādēļ vēl svarīgāka par pašām vērtībām ir vērtību sistēma ar savām hierarhijām un morālajām dilemmām. Tieši morālās dilemmas, kad ir jāizšķiras starp divām vai vairāk vērtībām, atklāj attiecīgās sabiedrības vērtību sistēmu. Katram cilvēkam tā ir konkrēti sava, taču lielākoties tā vienā sabiedrībā tomēr ir kopīga. Tieši šī kopīgā vērtību sistēma raksturo konkrēto sabiedrību kā tādu. Un tā savukārt atrodas ciešā saistībā ar attiecīgo valsts iekārtu. Autoritārā, totalitārā sabiedrībā ir sava vērtību sistēma, demokrātiskā sabiedrībā tā ir cita, kas būtiski atšķiras no autoritāras vai totalitāras sabiedrības vērtību sistēmas.
No valsts prezidenta Egila Levita runas Skola2030 konferencē “Skola katram bērnam”
18. augustā Kokneses pamatskolas – attīstības centra projekta “Skola 2030” komanda devās uz Ādažiem, kur norisinājās projekta noslēguma konference “Mūsu skola katram bērnam”.
Lasīt visu ziņu (4)