Konference 2019 sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju
"Uzvedība kā skolēnu sasniegumus motivējošais faktors"
Uzvedība “Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā” tiek raksturota kā indivīda rīcības ārēja izpausme, izturēšanās, attieksme, ko parasti nosaka vitālās vajadzības un vides apstākļi, kā arī tuvākajā apkārtnē vai plašākā sabiedrībā pieņemtās tikumiskās normas un ko, tāpat kā zināšanas, vērtē izglītības ieguves procesā. Vērtējot uzvedību, jāņem vērā konkrētie apstākļi un situācijas. Uzvedības negatīvās izpausmes nav raksturīgas tikai skolēniem, tās ir vērojamas gan pirmsskolas vecuma bērniem, gan pieaugušajiem.
Latvijā aktuāls ir jautājums par uzvedības negatīvo izpausmju mazināšanu, jo tie būtiski ietekmē skolēnu mācību sasniegumus un sagatavotības dzīvei sabiedrībā kvalitāti. Neskatoties uz dažādu speciālistu un sabiedrības pūlēm, uzvedības radītās problēmas joprojām daļēji ir neatrisinātas. Bērniem bieži vērojama destruktīva, antisociāla uzvedība un viņi rīkojas vardarbīgi. Uzvedības radītās problēmas ietekmē gan pedagoga darbības kvalitāti, gan bērnu mācību sasniegumu rezultātus, pie tam ne tikai to, kuru uzvedība ir problemātiska, bet visu grupā esošo audzēkņu. Risinot uzvedības problēmas, būtiski ir saprast, ka palīdzība ir nepieciešama gan tam, kuram ir uzvedības traucējumi, gan tam, pret kuru uzvedības negatīvās izpausmes tiek vērstas.
Bērnu uzvedības traucējumi un saskarsmes grūtības vēršas plašumā un jau ilgāku laiku ir visas sabiedrības problēma. Jau no 2016.gada 1. novembra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā darbu sākusi Konsultatīvā nodaļa, kurā palīdzību var meklēt gan vecāki, gan bērnu aizbildņi, tiklīdz pamanījuši uzvedības problēmas, ar kurām pašu spēkiem nespēj tikt galā. Tā sniedz atbalstu visām iesaistītajām pusēm un nodrošina korekcijas pasākumu kopumu bērniem ar uzvedības problēmām.
2019.gada 14.martā Kokneses internātpamatskola – attīstības centrs sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju organizēja konferenci „Uzvedība kā skolēnu sasniegumus motivējošs faktors”, kurā piedalījās pedagogi no tuvākiem un tālākiem novadiem. Konferenci atklāja skolas direktore Anita Ščerbinska un novēlēja tās dalībniekiem veiksmīgu, darbīgu dienu un rast atbildes uz aktuālo jautājumu – kā motivēt skolēnus ar uzvedības traucējumiem iesaistīties mācību procesā un uzlabot savus sasniegumus.
Konferences “Uzvedība kā skolēnu sasniegumus motivējošs faktors” dalībniekiem bija iespēja noklausīties Konsultatīvās nodaļas psiholoģes Vinetas Laizānes lekciju “Bērni ar traumatisku pieredzi. Izaicinājumi skolā”, kurā lektore uzsvēra, ka “trauma” sākotnēji nozīmēja medicīnisku terminu, lai apzīmētu ievainojumu, vēlāk to sāka izmantot, lai aprakstītu arī emocionālu ievainojumu. Tas ir pārmērīgs vai hronisks stress, kas pārsniedz cilvēka spēju tikt ar to galā, kā rezultātā cilvēks jūtas ievainojams, bezpalīdzīgs un nobijies. V. Laizāne, analizējot reālus piemērus no savas prakses, akcentēja traumas ietekmi uz mācīšanās procesu un izvērtēja situācijas gan no bērna, gan pedagoga aspektiem. Skolotājam ir svarīgi saglabāt mieru pašam, jo mierīga un cieņpilna pieaugušā izturēšanās modelē atbilstošu uzvedību bērniem, bet emocionāla pieaugušā izturēšanās var saasināt situācijas intensitāti un radīt cīņu par varu.
Ārsts – psihoterapeits Artūrs Miksons, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas virsārsts, savā lekcijā “Bērni ar uzvedības traucējumiem skolas vidē” uzsvēra, ka, mainoties vērtībām, mainās arī pedagoga un skolēna attiecības. Audzēkņu uzvedība ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām ne tikai pedagogiem, bet arī pašiem bērniem. Uzvedība un mācību motivācija nemainās pēkšņi, tas nenotiek pēc „burvju nūjiņas” mājiena. Tas ir ilgs un grūts darbs, kurā vērojamas gan veiksmes, gan neveiksmes. Pedagogiem ir jābūt pacietīgiem un neatlaidīgiem, viņu darbībai ir jābūt mērķtiecīgi organizētai uz pozitīvu rezultātu. A.Miksons uzsvēra, ka mainījusies ir sabiedrības attieksme pret skolu un izpratne par skolā notiekošajiem procesiem, mainījies prasību un atbildību samērs starp skolu un vecākiem, bieži šī funkcija pilnībā tiek atvēlēta skolai.
Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Millere iepazīstināja konferences dalībniekus ar Starpinstitucionālās sadarbības atbalsta programmas īstenošanas procesa veiksmīgākajiem risinājumiem un grūtībām. Laika periodā no 2016.gada 1.novembra līdz 2019.gada 13.martam nodaļā izstrādātas 558 bērnu atbalsta programmas. Raksturojot konsultācijām pieteikto bērnu uzvedības un saskarsmes problēmas, var secināt, ka pastāv atšķirīgs viedoklis un nepietiekams dialogs par bērna uzvedības problēmām starp sadarbības partneriem: vecākiem/citiem likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem, izglītības iestāžu skolotājiem un atbalsta speciālistiem, sociālo dienestu speciālistiem. Kā līdz galam neatrisinātas problēmas tiek minēta neregulāra un mazefektīva starpinstitūciju sadarbība, nepietiekams sociālo pakalpojumu klāsts pašvaldībās ģimenēm ar bērniem ar uzvedības problēmām, nepietiekami speciālistu un finanšu resursi, nepietiekams atbalsts speciālistiem personisko un profesionālo resursu atjaunošanai. Lektore aicināja izglītības iestāžu darbiniekus būt vērīgiem, atsaucīgiem, iesaistīties, savlaicīgi lūgt atbalstu sadarbības iestādēm un nepalikt grūtībās vieniem.
Konferences turpinājumā dalībnieki, lektoru un psihologu J. Pāvulēna, V. Laizānes un E. Feodorovas vadībā grupu nodarbībās, analizēja dažādas reālas ar skolēnu uzvedību saistītas dzīves situācijas, diskutēja un meklēja tām risinājumus. VBTAI Projekta konsultants bērnu tiesību jomā J. Pāvulēns savā nodarbībā “Bērni ar uzvedības traucējumiem. Problēmsituāciju risinājumu meklējumi” uzsvēra, ka vardarbīga uzvedība rodas un veidojas jau agrā bērnībā, ja ģimenē vecāku attiecībās ir stress un spriedze, vecāki apzināti atstumj bērnu, kuram ir zems pašvērtējums, nesaprašanās ar saviem vienaudžiem. Klīniskā psiholoģe V. Laizāne nodarbībā “Konsultācijas. Ieteikumi. Situāciju analīze” dalībniekiem piedāvāja praktiskus paņēmienus darbam ar bērniem ar uzvedības traucējumiem, savukārt psiholoģes E. Feodorovas nodarbībā “Pozitīvas saskarsmes attīstīšanas iespējas mācību procesā” tika analizēti pozitīvās saskarsmes aspekti teorētiskā un praktiskā darbībā, iekļaujot Smilšu spēļu terapijas metodes elementus.
Paldies visiem konferences dalībniekiem par piedalīšanos, Valsts bērnu tiesību aizsardzības Konsultatīvajai nodaļai un Ingai Millerei par atsaucību konferences organizēšanā, lektoriem par interesantajām lekcijām un ieteikumiem par uzvedības kā skolēnus motivējoša faktora nozīmi mūsdienīgā izglītības procesā.
I.Gerasimova, I.Svence,
metodiskais dienests
